Zaļo olu un šķiņķu zupa

Zaļo olu un šķiņķu zupa ir ieguvusi nosaukumu un krāsu no zaļajiem dārzeņiem tajā. Izbaudi vasaru savā šķīvī jebkurā laikā!

Citas zupas receptes meklē ŠEIT. Kā pareizi vārīt olas lasi bloga rakstā ŠEIT.

Vai zināji?

Olu dzeltenumi un veselas olas uzglabā ievērojamu daudzumu olbaltumvielu un holīna, un tiek plaši izmantoti kulinārijā.

Vistas un citas olu dēšanas dzīvnieki tiek plaši turēti visā pasaulē, un vistu olu masveida ražošana ir globāla nozare. 2009. gadā visā pasaulē tika saražots aptuveni 62,1 miljons tonnu olu no aptuveni 6,4 miljardu vistu dējējputnu saimes.

Putnu olas centrā ir dzeltenums (vitellus). Dzeltenumu apņem dzeltenuma apvalks un vairāki olbaltumapvalki. Virs baltumapvalka ir zemčaulas apvalks. Olas resnākajā galā starp zemčaulas apvalku un baltumapvalku izveidojas gaisa kamera, kuru dīglis izmanto inkubācijas pēdējās dienās. No ārpuses olu aptver čaumala. Čaumalu veido ookeratīna šķiedras. Starp tām atrodas kalcija, magnija un fosfora sāļi. Cauri čaumalai stiepjas mikroskopiski kanāli, pa kuriem notiek gāzu apmaiņa ar ārējo vidi. Čaumalu klāj virsčaumalas plēve, kuras funkcija ir kavēt mikroorganismu nokļūšanu olā. Olu izmēri, krāsa un forma ir atkarīga no putnu sugas.

Olas dzeltenums ir olas galvenā sastāvdaļa. Tā satur dīgļa attīstībai vajadzīgās vielas. Tās citoplazmā ir daudz rezerves barības vielu dzeltenuma graudiņu veidā. Apaugļotai olai dzeltenuma virspusē atrodas dīgļa disks. Dzeltenumu no divām pusēm centrā nostiprina un notur olbaltuma saites jeb halazas, kuras ļauj dzeltenumam grozīties tā, lai augšpusē vienmēr atrastos dīgļa disks.

Olbaltums nodrošina dīgļa attīstībai nepieciešamo ūdeni un pasargā to no izžūšanas. Olbaltums arī satur barības vielas, ko dīglis izmanto attīstības laikā. Zaļo olu un šķiņķu zupa.

Vislielākās putnu olas ir strausam, olas masa sasniedz 1400 g. Ginesa rekordu grāmatā kā vislielākā ola ir iekļauta 2008. gadā izdētā strausa ola Zviedrijā. Tās masa bija 2589 g^. Vismazākās olas ir kolibri, tās masa ir 0,5 g.